Tinan rua liu ba, La'o Hamutuk lamenta katak entitade barak iha Timor-Leste la respeita lei ambientál sira, no ami kontinua atu ajuda funsionáriu tékniku sira iha Ministériu Komérsiu, Indústria no Ambiente (MKIA) bainhira sira koko proteje Timor-Leste nia ambiente frajil. Infelizmente, sira hasoru obstákulu barak -- tékniku, polítiku, podér, riku soin -- ne’ebé limita sira nia kapasidade atu implementa sira nia knaar. Entaun, La'o Hamutuk hakerek karta aberta (open letter in English) tuir mai atu husu Provedoria dos Direitus Humanus de Justisa atu halo investigasaun no halo rekomendasaun hodi dirije órgaun kompetente sira atu prevene aktu sira ne’ebé viola lei no injustisa sira nudár parte ida hosi nia ámbitu servisu nian.
La'o Hamutuk, Bebora, Dili, 31/Maiu/2016

Exmo: Sr. Silverio Pinto, Provedor dos Direitus Humanus de Justisa (PDHJ)-Timor-Leste
Asuntu: Implementasaun projetu Infrastrutura boot ne’ebé kontinua viola Dekretu Lei No.5/2011 Lisensamentu Ambientál.
CC: Sr. Constáncio da Conceição Pinto, Ministru Komérsiu, Indústria no Ambiente
Sr. João Carlos Soares, Diresaun Jerál ba Meiu-Ambiente
Sr. Antonio Lelo Taci, Diretór Nasionál-Diresaun Nasionál Kontrolu Poluisaun no Impaktu Ambientál (DNKPIA)
Sr. Francisco Poto, Xefe Ekipa Tékniku (DNKPIA)
Ba Media no públiku
Ho respeitu,
La’o Hamutuk, hakerek karta ida ne’e nudár parte ida hosi knar sidadaun nian hodi hato’o keixa ba Provedoria Dos Direitus Humanus da Justisa (PDHJ) atu uza nia podér Konstitusional nian atu promove no proteje direitus umanus ba estabelesimentu estadu direitu ida ne’ebé efetivu, no mós atu promove kultura efisiénsia, transparénsia, integridade no mós responsabilidade ba entidade tomak, órgaun públiku no mós setór privadu nian.
Liu hosi karta ida ne’e, La’o Hamutuk hakarak atu fó informasaun ba Provedoria Dos Direitus Humanus da Justisa (PDHJ) katak iha projetu lubuk iha Timor-Leste ne’ebé la hatuur efisiénsia, transparénsia, integridade no mós responsabilidade atu proteje direitu sosiál, ekonomia no ambientál tuir
Dekretu Lei No.5/2011 kona ba Lisensamentu Ambientál no mós
Dekretu Lei No.26/2012 kona ba Baze do Ambiente. Ami konsidera katak bainhira proponente projetu sira lakohi kumpre enkuadramentu sira ne’ebé vigora, nune’e, violasaun direitus umanus sei akontese hasoru povu sira, liu-liu sira ne’ebé vulneravel liu ne’ebé presiza ambiente ida ne’ebé mós, saudavel no mós bele garante moris sosiál ida ne’ebé ekilíbriu no sustentável.
Dekretu-Lei No.5/2011 kona ba Lisensamentu Ambientál husu atu projetu sira ho klasifikasaun A[
1][bele le'e nota hotu iha ne'e ka iha kraik] ho poténsia risku as ba meiu ambiente nian tenke halo aprezentasaun uluk liu kona-ba sira nia avaliasaun ba impaktu ambientál nian atu bele hetan lisensa,
[2] halo konsulta públiku,
[3] hetan Opiniaun no Analiza Tékniku
[4] nian no mós tenke halo avaliasaun ambientál no mós hetan uluk lai lisensa hosi autoridade ambientál nian iha Timor-Leste (Diresaun Nasionál Kontrolu Poluisaun no Impaktu Ambientál - DNKPIA) uluk DNMA molok implementa projetu.
[5] Aleinde ne’e, proposta sira ne’ebé hato’o ba autoridade ambientál sira ne’e tenke aprezenta informasaun kompletu projetu nian atu bele hafasil autoridade DNKPIA hodi deside nia kategoria no kritéria sira ne’ebé tenke kumpre,
[6] inklui autoridade ambientál tenke halo lista no rejistu nudár dadus informasaun nian.
[7]
Ami hanoin katak enkuadramentu legal sira ne’ebé Timor-Leste estabelese ne’e importante tebes atu regula no proteje ita nia meiu ambiente, bio-diversidade no ekolojia liu hosi regulariza setór públiku no setór privadu atu prodús relatóriu kona-ba impaktu ambientál no sosiál hosi projetu sira ne’ebé sira implementa iha Timor-Leste tuir klasifikasaun projetu. Tanba ne’e, ami husu ba projetu na’in sira atu kumpre lei sira ne’e, inklui ba autoridade públiku nian ne’ebé responsabiliza ba meiu ambiente
[8] atu foti desizaun tuir lei. Infelizmente, pedidu sira ne’e ladún hetan prioridade tanba iha projetu balu mak la hetan lisensa ambientál maibé hala’o ona nia atividade,
[9] no ami preokupa tebes tanba dala barak mós autoridade ambientál sira la aplika pena ba kompañia implementador sira ne’e.
[10]
Ho observasaun sira ne’ebé ami halo ona durante ne’e, nune’e, iha biban ida ne’e, ho abrigu hosi Artigu 6.5
[11] Dekretu Lei No.26/2012 kona-ba Lei Baze do Ambiente nian, La’o Hamutuk hakarak atu hato’o Keixa ba PDHJ tuir Artigu 2
Lei No.7/2004 kona-ba Estatutu PDHJ nian, no espera katak PDHJ sei hala’o knar tuir
Konstituisaun RDTL Artigu 27.1 atu hare no buka hatán ba sidadaun sira nia problema hasoru podér públiku hodi haree loloos hahalok sira tuir duni lei no halo prevensaun no hahú prosesu tomak hodi haburas fali justisa.
Tuir mai ami hakarak fó
lista projetu lubuk ne’ebé implementa hosi instituisaun estadu no setór privadu sira iha Timor-Leste ne’ebé ami hare balu tuir hela lei no balu ami konsidera iha kontradisaun ho
Dekretu Lei No.5/2011 kona ba Lisensamentu Ambientál ne’ebé vigora iha Timor-Leste.
| Naran Projetu | Nain | Fatin | Obra | Rai nia luan | Estatutu Lisensamentu |
| Implementa hosi Estadu |
| Suai Supply Base | TimorGAP | Suai | Baze fornesimentu Suai, Nova Suai, Aeroportu, portu, fatin rua atu hakiak Lafaek | Hektares 1105 | Hetan ona Lisensa iha loron 12/6/2013.
Lisensamentu ida ne’e fó tanba hetan interferénsia polítika. (Maske nune’e iha ona mudansa ba dezeña tenke halo revizaun ba Avaliasaun Impaktu Ambientál). |
| Projetu Refinaria | TimorGAP | Betano | Halo indústria refinaria mina, nova Betano no sistema fornesimentu be | Hektares 1420 | DNKPIA aprova ona TOR, prosesu dokumentu Esteitmentu Impaktu Ambientál (EIA) |
| Projetu Refinaria | TimorGAP | Betano | Pipa kondensadu atu transporta produtu refinaria hosi Betano ba Suai | 78 km | DNKPIA aprova ona TOR, prosesu dokumentu Esteitmentu Impaktu Ambientál (EIA) |
| Edifísiu Ministériu Finansa. Andár 11 | Ministériu Finansa-RDTL | Dili - Kampung Alor | Konstrusaun remata ona | Hektares 2 | La iha aplikasaun ba DNKPIA |
| Konstrusaun Portu Tibar | MOPTK | Liquiça - Tibar | Seidauk halo konstrusaun | Hektares 41 | Aprezenta ona TOR, hetan komentáriu hosi DNKPIA seidauk halo revizaun ba TOR |
| Sentrál Elétrika Hera | EDTL, MOPTK | Dili - Hera | Konstrusaun remata ona | Hektares 3,5 | La halo aplikasaun ba DNKPIA dezde konstrusaun hahú iha tinan 2009 no to’o nia halo operasaun iha 2011 |
| Sentrál Elétrika Betano | EDTL, MOPTK | Betano - Same | Konstrusaun remata ona | Hektares 82 | La halo aplikasaun ba DNKPIA dezde konstrusaun hahú iha tinan 2010 no to’o nia halo operasaun iha 2012 |
| Implementa hosi setór privadu |
| TL Sement Plant | BGC Australia Pty.Ltd | Baucau | Konstrusaun seidauk komesa | Hektares 3 | DNKPIA aprova ona TOR, prosesu dokumentu Esteitmentu Impaktu Ambientál (EIA) |
| Konstrusaun ba fatin edifísiu, apartamentu no fatin halo komérsiu sira seluk | Palm Business and Trade Centre | Dili - Surik Mas | Konstrusaun remata ona | Hektares 2 | La halo aplikasaun ba DNKPIA dezde konstrusaun hahú iha tinan 2011 no loke ba públiku iha 2013 |
| Timor-Plaza andár 5 no sira nia konstrusaun sira seluk | Tony Jape | Dili - Comoro | Konstrusaun ba edifísiu komersiál balu remata no kontinua halo konstrusaun sira seluk | Hektares 4 | La halo aplikasaun ba DNKPIA dezde tau primeira pedra iha tinan 2009 no loke ba públiku iha 2011 |
| Harii hotel fitun lima | Pelican Paradise Holdings Timor-Leste | Dili - Tibar | Kontrusaun seidauk hahú | | Seidauk halo aplikasaun ba DNKPIA |
| Harii fábrika bebidas oin-oin | Heineken Asia Pacific Pte.Ltd | Dili, Metinaro | Hahú hamoos ona rai | Hektares 5 | DNKPIA halo hela prosesu Esteitmentu Impaktu Ambientál (EIA) |
| Pacific Beach Resort | Tony Jape | Dili - Dolok oan | Konstrusaun seidauk hahú | Hektares 22 | Seidauk halo aplikasaun ba DNKPIA |
| Zetty ba Kombustivel | Sacom Energia | Dili - Hera | Konstrusaun seidauk hahú | | Seidauk halo aplikasaun ba DNKPIA |
| Zetty ba Kombustivel | Esperansa Timor-Oan (ETO) | Dili - Hera | Konstrusaun remata ona | Hektares 2 | Hetan ona lisensa hosi DNKPIA (TOR) |
| Implementa hosi Rejiaun Otonomu Oecusse |
| Sentrál Elétrika Sakato | MOPTK | Oecusse -Sakato | Konstrusaun remata ona | Area ne’ebé uza ba projetu ne’e rai nia luan 79.5 m no nia naruk 165.3 m | Hatama ona dokumentu Esteitmentu Impaktu Ambientál (EIS) ba DNKPIA |
| Aeroportu | ZEESM | Oecusse-Palaban | Konstrusaun hahú ona | | Seidauk halo aplikasaun ba DNKPIA |
| Irrigasaun | ZEESM | Oecusse-Tono | Konstrusaun hahú ona | | Seidauk halo aplikasaun ba DNKPIA |
| Estrada | ZEESM | Oecusse-Palaban | Konstrusaun hahú ona | | Seidauk halo aplikasaun ba DNKPIA |
| Konstrusaun Hotel fitun lima | ZEESM | Oecusse-Palaban | Konstrusaun hahú ona | | Seidauk halo aplikasaun ba DNKPIA |
Maske Dekretu Lei No.5/2011 fó podér boot ba DNKPIA atu kontrola projetu infrastrutura hodi labele estraga ambiente, infelizmente, DNKPIA seidauk iha forsa no barani hodi fó sansaun todan hasoru projetu boot sira ne’ebé viola lei, hanesan kansela sira nia lisensa ka hapara sira nia atividade projetu.
Tanba ne’e ami husu Provedoria
dos Direitus Humanus da Justisa (PDHJ), atu halo investigasaun no halo rekomendasaun hodi dirije órgaun kompetente sira atu prevene aktu sira ne’ebé viola lei no injustisa sira nudár parte ida hosi nia ámbitu servisu nian hodi asegura direitu ba benefísiu ba ema sira ne’ebé vulneravel sira hanesan ema sira ne’ebé marjinalizadu, feto, labarik ka grupu minoritariu sira ka defisiente sira.
Atu taka, La’o Hamutuk hakarak apresia tebes ho
aprezentasaun hosi PDHJ nia estudu preliminár ne’ebé fahe ho ami no organizasaun sira seluk iha fulan balu liu ba, ne’ebé hatudu evidénsia kona ba violasaun sira ne’ebé akontese ba populasaun vulneravel sira iha Oecusse, ne’ebé iha relasiona ho projetu konstrusaun irrigasaun no haluan estrada nian. Nune’e, ami fiar katak ita boot sira sei kontinua asegura direitu povu nian iha projetu sira seluk ne’ebé ami lista tiha ona iha leten.
Ami konsidera katak ita-boot sira nia servisu sei haforsa liu tan DNKPIA nia servisu atu implementa lei, asegura kualidade obra, no salva povu nia moris, ambiente, osan no biodiversidade sira hotu. Obrigadu barak no ami sempre prontu atu responde ita boot sira nia pergunta.
Ami be saran lia
Adilsonio Da Costa Jr. Juvinal Dias Charles Scheiner
Peskizadór iha ekipa Rekursu Naturais no Ekonomia - La’o Hamutuk