11 December 2015

Iha Parlamentu nia odamatan metin nia kotuk

Parlamentu Nasional Timor-Leste halo debate ba proposta Orsamentu Estadu 2016, ho nia total biliaun $1.56. Infelizmente, diskusaun subtantivu hosi proposta alterasaun ne’e hala’o iha Komisaun Eventual ida ne’ebé taka ba públiku no media. Ho esforsu atu hatán ba obstákulu ba iha prosesu lejizlativa ida ne’ebé demokrátiku ida ne’e, La’o Hamutuk fahe alterasaun sira ne’ebé Deputadu/a sira hatama. Atu hatene informasaun atualizadu liu kona-ba dokumentu proposta orsamentu 2016 iha Ingles no Tetum, bele kliik iha ne’e.

Membru Parlamentu sira aprezenta proposta alterasaun liu limanulu, inklui proposta barak ne’ebé muda menus hosi 0.2% (tokon $3) orsamentu estadu na’in hosi liña ida ba liña seluk. La'o Hamutuk lista tiha proposta alterasaun iha tabela ida no scan tiha testu sira hosi Portuguese iha file rua -- alterasaun ba Fundu Infrastrutura no alterasaun seluk nian.

Proposta alterasaun tolu sei kria foun ka drastikamente sei modifika instituisaun estadu sira. Alterasaun ba lei orsamentu tinan fiskál ida nian ne’ebé lalais no halo ho segredu la’ós dalan furak ida atu halo buat ida ne’e, nune’e mudansa rua primeiru iha okos ne’e mai duni ho intensionál loloos:
  • Alterasaun 9, hosi Pedro Costa no Paulino Monteiro, sei kria Komisaun Akompanhamentu Permanente ida atu monitoriza projetu sira ho valor liu tokon $50.

  • Alterasaun 25, hosi Osorio Florindo, atu kria Fundu ida ba Manutensaun Estrada hodi fornese fundu no seguru ba manutensaun estrada, ponte no infrastrutura sira seluk ne’ebé sei iha relasaun.

  • Alterasaun 54-59, hosi lider sira hosi CNRT, Fretilin, no Frente Mudansa, sei disolve Fundu Infrastruktura nudár Fundu Espesiál ida no muda ba “fundu autónoma” ida ne’ebé sei kontrola hosi Primeiru Ministru no Ministru Planeamentu no Ministru Obras Públiku nian. Mudansa ne’e hasai tiha lista projetu sira ne’ebé finansia hosi Fundu Infrastrutura hosi lei orsamentu (hanesan hatudu iha liman loos), hodi tau tiha tokon $377 ka ¼ hosi orsamentu tomak iha liña orsamentál ketak ida.
        Maski buat ne’e hamenus tiha espesifidade, transparénsia no kontabilidade ho momoos, maibé nia implikasaun seluk seidauk klaru. Mudansa ida ne’e sei elimina Livru 6 Orsamentu nian iha tinan sira oin mai, muda tiha informasaun públiku sira ne’ebé iha valor kona-ba implementasaun projetu bo-boot sira, nia planu no nia kustu sira. Ami mós seidauk hatene oinsá mudansa ida ne’e bele afeita ba prosesu jestaun fiskál no aprovizionamentu nian.
Maioria proposta alterasaun lubuk seluk ne’e atu kria programa foun ki’ik, aumenta osan ba fundu ne’ebé iha ona, ka muda programa hosi ajénsia ida ba ajénsia seluk. Alterasaun balu boot no interesante liu mak hanesan:
  • Muda tokon $8.0 hosi ZEESM atu harii no reabilita eskola sira
  • Aumenta tokon $2.6 ba farda PNTL no tokon $0.3 ba motorizada PNTL
  • Aumenta tokon $2.0 ba Fundu Seguransa Ai-han
  • Muda tokon $2.0 hosi infrastrutura estrada atu harii no reabilita sentru saúde lokál sira
  • Gasta tokon $1.8 atu harii Igreja Pároku Sao Francisco Xavier iha Hatolia
  • Aumenta tokon $1.4 ba kontratu foun ba juis internasionál no asesór jurídiku sira
  • Aumenta tokon $1.1 atu remata harii eskritóriu tolu tribunal distritál nian
  • Gasta tokon $0.8 atu hamoos drainajen no baleta sira iha sidade sira, no tokon $0.6 seluk atu marka enderesu sira.
  • Aloka tokon $0.5 ba turizmu komunitária no tokon $0.6 ba sentru informasaun turistiku nian.
  • Muda Tour de Timor no atividade ne’ebé hanesan ba Ministériu Turizmu
  • Hari monumentu ida ho tokon $0.75 atu komemora Masakre 12 Novembru, no tokon $0.1 ba monumentu veteranu sira iha Lautem
  • Aumenta tokon $0.65 atu suporta reintegrasaun membru F-FDTL na’in 26 ne’ebé reforma ona
  • Aumenta tokon $0.45 atu suporta klube futeból “Liga Amadora” nian
  • Fundu adisionál ki’ik ba Defensór Públiku, CAC, PDHJ, Prokurador Jerál no Polísia Investigasaun
  • Deputadu Antonino Bianco fó proposta alterasaun hitu atu ko’a besik tokon $13 hosi Ministériu Finansas no Dotacao Todo Governu nian, inklui servisu finanseiru no legal nian, viajen estranjeiru, manutensaun ekipamentu, auditoria external no postu fronteira sira.

La’o Hamutuk sei kontinua atu tuir prosesu ida ne’e, no ami apresia ba informasaun sira hosi fontes tomak. Ami mós enkoraja povu no instituisaun sira ho informasaun ka opiniaun kona-ba asuntu sira ne’e atu kontaktu Membru Parlamentu sira. Tuir sira nia kalendáriu, Komisaun Eventual sei remata sira nia servisu iha semana ne’e no aprezenta relatóriu konsensu ida hosi alterasaun tomak ne’ebé sira konkorda hodi haruka ba Plenária Parlamentár nian iha Segunda-Feira, 14 Dezembru. Parlamentu sei halo votasaun espesialidade ba kada ministériu no artigu iha Lei Orsamentu, no espera atu halo aprovasaun final iha 21 Dezembru.

Prezidente Taur Matan Ruak hateten katak nia sei veto ba lei orsamentu karik lei ne’e la apropriadu liu ba prioridade estadu nian hanesan saúde, edukasaun, agrikultura no infrastrutura rural. Karik nia veto no haruka lei ne’e fila fali ba Parlamentu, Deputadu/a sira bele halo alterasaun ka vota afavor kontra Prezidente nia veto ho votu 2/3 hosi Deputadu/a ne’ebé partisipa. Karik Lei Orsamentu ne’e labele promulga molok hahú tinan 2016, atividade estadu nian sei finansia tuir sistema “Duodecimal” ba fulan ida ka rua. iha kazu hanesan ne’e, kada ajénsia bele gasta 1/12 hosi nia alokasaun kada fulan nian durante 2015.

Laiha proposta alterasaun ne’ebé sériu hodi preokupa ba frajilidade tebes no naun sustentável ekonomia Timor-Leste nian, kansela ka adia projetu “elefante mutin” hanesan ZEESM no Tasi Mane, ka investe iha Timor-Leste nia rekursu umanu ba futuru. Maski hanesan ne’e, iha sujestaun balu ba alterasaun nian ne’ebé hahú atu preokupa ba asuntu sira ne’ebé foin temi, maibé ami dezaponta katak Parlamentu la diskute alterasaun sira ne’e ho nakloke ba públiku. Dala ruma sira sei halo iha tinan oin mai…

Ba informasaun tan kona-ba orsamentu 2016, hare La’o Hamutuk nia website ka  Submisaun kona-ba Proposta Orsamentu Estadu 2016 no blog Proposta Orsamentu 2016 prioritiza liu fantasia duke povu nia nesesidade.

Update, 15 Dezembru. Komisaun Eventual aprezenta sira nia relatóriu konsensus nian ba Parlamentu iha 15 Dezembru. Sira simu atu muda Fundu Infrastrutura maibé rejeita alterasaun naun finanseiru sira seluk. Total envelope orsamentál nafatin la muda, maibé maizumenus tokon $30 mak muda hosi liña ida ba liña seluk, maioria mudansa ida ne’e mai hosi poupansa ne’ebé ita antisipa ona hosi presu kombustivel ba jeradór nian ne’ebé tun.

No comments:

Post a Comment