07 March 2018

Poténsia Indústria Ki’ik Prosesamentu Produtu Agríkola

Semináriu nasionál kona-ba Dezafiu no Poténsia Indústria Ki’ik Prosesamentu Produtu Agríkola iha Timor-Leste

Iha loron 22 Fevreiru 2018, La’o Hamutuk realiza semináriu nasionál ida iha Dili kona-ba dezafiu no poténsia indústria ki’ik prosesamentu produtu agríkola iha Timor-Leste. Semináriu ne’e nia objetivu maka atu hamosu espasu ba diskusaun entre ministériu relevante ho públiku kona-bá polítika, programa no estatutu dezenvolvimentu indústria ki’ik prosesamentu produtu agríkola iha rai laran. Oradór ba semináriu ne’e mai husi La’o Hamutuk, Ministériu Komérsiu no Indústria, Ministériu Agrikultura no Peska, no ONG Parcic. Iha kraik, bele hetan aprezentasaun sira husi Semináriu ne'e.

Tuir mai, pontus hodi loke aprezentasaun no diskusaun husi Mariano Ferreira, La’o Hamutuk:
  • Iha 2017 La’o Hamutuk hahú peskiza ida kona-ba indústria kiak prosesamentu produtu agríkola nian iha Timor-Leste. Peskiza ida ne’e hala’o iha munisipiu haat: Ainaro, Bobonaro, Baucau no Covalima. Liu hosi peskiza ida ne’e La’o Hamutuk hakarak buka hatene Dezafiu no Poténsia ba Indústria Ki’ik Prosesamentu Produtu Agríkola nian iha Timor-Leste.
  • Rezultadu husi peskiza ne’e hatudu katak iha ona indústria ki’ik prosesamentu produtu agríkola nian iha munisipiu haat ne’e, ne’ebé sira nia produtu sira fa’an ona iha loja ka supermerkadu.
  • Produtu ne'ebé sira prodús mak hanesan: manteiga fore-rai, kripik ho variedade oin-oin, mina nuu virjen, rebusadu sukaer, tempe no tahu, guriguri gizi, cha herbal ho variedade oin-oin, foos rai, saus tomate, ikan tomate, marmelada ho variedade oin-oin, ikan tomate, fore-rai sona, sabaun, mina kamii, tintu hudi, no bani-been.
  • Aleinde fa’an produtu ne'ebé sira prodús iha sira nia sentru produsaun, kios/loja balu iha sira nia munisipiu, sira mós fa’an iha supermerkadu sira iha Dili laran. Grupu prosesador sira fa’an sira nia produtu liu hosi NGO fasilitador sira. NGO fasilitador lori produtu sira ne’e ba fa’an iha sira nia fatin no iha supermerkadu sira. Iha mós grupu balun ne’ebé mak sira nia produtu ONG sira mak sosa.
  • Supermerkadu sira en jerál nakloke atu simu produtu husi grupu prosesamentu nian. Kritéria prinsipál ne'ebé sira aplika maka kompatibilidade ho regulamentu Autoridade de Inspeção e Fiscalização da Atividade Económica, Sanitaria e Alimentar (AIFAESA) nian. Kritéria sira ne’e inklui kompozisaun produtu nian, data produsaun no mós data prazu nian.
  • Maioria hosi grupu produtór sira ne’ebé partisipa iha estudu ida ne’e hatete katak sira la iha problema ho merkadu, maibé problema ho konsisténsia no volume produsaun. Produsaun dala barak la konsistente tanba depende mós ba matéria prima ne'ebé iha.
  • Problema ho merkadu liga liu ba koñesimentu atu buka merkadu no meius atu transporta produtu ba merkadu Bainhira matéria prima laiha ka karun liu, sira labele halo produsaun hanesan baibain.
  • Dezafiu kona ba volume produsaun liga ba ekipamentu produsaun ne'ebé sei limitadu, fatin produsaun ne'ebé ki’ik no mós merkadu nian ne'ebé ki’ik liu. Oras ne’e sira iha kapasidade atu prodús uitoan de’it no maioria atu ba fa’an de’it iha Dili.
Orador seluk fo aprezentasaun sira, no bele hetan husi:

No comments:

Post a Comment